HARIJS ARVĪDS BLEZŪRS
23.03.1926 Rīgā – 20.07.2000 Birmingemā (Birmingham)
“Viņš dzīvoja tikai Latvijai, kas viņam bija pirmajā vietā visu mūžu – gan mājās, ģimenē, gan sabiedrībā.”
– Zenta Blezūrs
Harijs Blezūrs piedzima Rīgā, latviešu strēlnieka Teodora Blezūra ģimenē. Bērnībā viņš sapņoja par jūrskolu, taču dzīves ceļš aizveda citur. Otrā pasaules kara laikā Harijs tika iesaukts vācu armijā un 1944. gada 12. oktobrī evakuēts no Ventspils. Pēc smaga ievainojuma 1945. gada martā viņš tika pārvests no Dancigas uz Kopenhāgenu. Kara beigās, baidoties par dzīvību, Harijs izbēga no slimnīcas un patvērumu atrada latviešu bēgļu nometnē. No turienes viņš devās uz Lielbritāniju, kur ieradās 1948. gada 19. martā.
Veselības stāvokļa dēļ ogļraktuvēs viņu darbā nepieņēma. Sākotnēji Harijs strādāja ieceļotāju nometnes virtuvē un kādu laiku bija uz Latvijas tvaikoņa “Sports”. 1954. gadā viņš uzsāka ilggadīgu darbu Kedberijas (Cadbury) šokolādes fabrikā Birmingemā. 1959. gadā Harijs apprecējās ar Zentu Pokšāni, kura bija uzaugusi bēgļu nometnē Dānijā. Abi kopā uzaudzināja četrus bērnus: Brigitu, Rolandu, Ojāru un Anitu – atbildīgi uzturot latvisko identitāti.
Harija ikdiena bija cieši saistīta ar Latviju: katru vakaru viņš klausījās radiostacijas “Brīvā Eiropa” pārraides no Minhenes, lasīja latviešu avīzes un grāmatas, kā arī katru nedēļas nogali kopā ar ģimeni apmeklēja latviešu sarīkojumus. Harijs nekad nepieņēma Lielbritānijas pilsonību. Viņš aktīvi darbojās Daugavas Vanagu fonda Birmingemas nodaļā, un ar aizrautību dokumentēja latviešu sabiedrisko dzīvi – fotografējot, filmējot, ierakstot skaņu.
Lai gan fotogrāfija nebija Harija pamatdarbs, viņa fotogrāfijas bieži publicēja trimdas latviešu prese, un viņš pat tika aicināts iemūžināt Latvijas diplomātu sanāksmes Londonā. Divdesmit trīs gadu garumā Harijs brīvprātīgi palīdzēja veidot un kopēt skaņu ierakstus Latviešu neredzīgo kopas bibliotēkai Vācijā, būdams arī šīs apvienības biedrs (karā viņš bija zaudējis redzi vienā acī). Neraugoties uz šīm fiziskajām grūtībām, kuras papildināja arī 1955. gadā gūtā trauma, Harijs dzīvoja pilnasinīgu dzīvi, kurā Latvija vienmēr bija centrā. Viņa mantojums ir nozīmīgs Anglijas latviešu sabiedriskās dzīves liecinieks.
“He lived only for Latvia, which was always his first priority – in the home, in the family, and in society.”
– Zenta Blezūrs
Harijs Blezūrs was born in Rīga to the family of Teodors Blezūrs, a Latvian Rifleman. As a child, he dreamed of attending maritime school, but life took him in a different direction. During the Second World War, Harijs was conscripted into the German army and was evacuated from Ventspils on 12 October 1944. After suffering a serious injury in March 1945, he was transferred from Danzig to Copenhagen. At the end of the war, fearing for his life, he escaped from hospital and found refuge in a Latvian displaced persons camp. From there, he emigrated to the United Kingdom, arriving on 19 March 1948.
Due to his health, Harijs was not accepted to work in the coal mines. His first job was in the kitchen of a migrant hostel and for a time he served aboard the Latvian steamship Sports. In 1954, he began long-term employment at the Cadbury chocolate factory in Birmingham. In 1959, Harijs married Zenta Pokšāne, who had lived in a refugee camp in Denmark. Together they raised four children – Brigita, Rolands, Ojārs and Anita – fostering a strong sense of Latvian identity within their family.
Harijs remained deeply connected to Latvia throughout his life. He listened nightly to Radio Free Europe broadcasts from Munich, read Latvian newspapers and books, and took his family to Latvian community events every weekend. Harijs never applied for British citizenship. He was an active member of the Birmingham branch of the “Daugavas Vanagi” association and diligently documented the life of the Latvian community through photography, film, and audio recordings.
Although photography was not his profession, Harijs’s photographs were regularly published in the Latvian exile press, and he was even invited to photograph meetings of Latvian diplomats in London. For 23 years, Harijs voluntarily created and copied audio recordings for the library of the Latvian Blind Association in Germany, where he was also a member – having lost sight in one eye during the war. Despite additional physical challenges following an accident in 1955, Harijs continued to live a full and engaged life, with Latvia always in its heart. His legacy stands as a valuable testament to Latvian community life in England.
Harija Blezūra fotokamera.
Rolleiflex Synchro Compur, Franke & Heidecke, Vācija, 1960. gadi.
Dāvinājusi Anita Zakatistova (dz. Blezūra)
Harijs Blezūrs’ camera.
Rolleiflex Synchro Compur, Franke & Heidecke, Germany, 1960s.
Donated by Anita Zakatistova (née Blezūrs)
